136. diena Vai telšu pilsētas beigas?

Telšu pilsētas liktenis bija skaidrs jau no paša sākuma. Beigas bez taustāmiem rezultātiem. Protestam nebija vienotas idejas, nebija vienota mērķa, kas varētu mudināt pārējo tautu daļu pievienoties. Tomēr no protesta var secināt divas lietas:
- Latvijā ir cilvēki, kuri gatavi cīnīties par savām tiesībām;
- Daudzi iedzīvotāji gatavi atbalstīt protestētājus, ja ne ar dalību, tad ar tīri sadzīvisku palīdzību (pārtika, drēbes, malka utt.)
Pats es esmu sapratis, ka šajā valstī tiešām kaut kas nav kārtībā, ja valdības pārstāvji pieļauj, ka cilvēki 30 grādu salā tup uz ielas un salst, cīnoties par elementārām lietām – darbu un jumtu virs galvas. Mūsdienīgajai valstij ir jābūt citādai un tā būs citāda, ja mēs neiesim uz vēlēšanām un nebalsosim par politiķiem, kuri jau gadu desmitiem sēž pie stūres un neliekas neziņas par tautu.
Varbūt ir vērts iedot politiķiem kukuli, lai viņi sāktu domāt par valsti? Kukuļi taču var likt viņiem darboties vajadzīgā virzienā, kā piemēram „Daimler Benz” lietā.
Ok, tagad pie šodienas ziņām no Brīvības ielas komūnas.
1. Gaiķēns darba dēļ neierodas uz lietas izskatīšanu tiesā
2. Telšu pilsētiņa protestu beigs darba svētkos - 1. maijā
3. 'Telšu komūnas' vārdā atkal izvirza prasības valdībai

Gaiķēns darba dēļ neierodas uz lietas izskatīšanu tiesā. Autors: Elīna Zalāne Avots: Diena.lv
Savulaik slavenākā bezdarbnieka, bet tagad brīvostas darbinieka Ginta Gaiķēna lietas izskatīšana apelācijas tiesā trešdien atlikta, jo uz tiesu nav ieradies pats “telšu pilsētiņas” dibinātājs. Viņa advokāts Jānis Mucenieks apgalvo, ka G.Gaiķēnam bija jāstrādā un darba devējs neesot atbrīvojis uz pāris stundām, lai ierastos tiesā.
Darba devēja SIA Rīgas centrālais termināls preses sekretāre Kristīne Vizule apstiprina, ka G.Gaiķēns ir darbā, tomēr informāciju par nepieciešamību G.Gaiķēnam ierasties tiesā darba devējs nav saņēmis.
Par apsūdzētā neierašanos paziņots tikai šorīt, jo G.Gaiķēns līdz pēdējam brīdim esot centies sarunāt ar darba devēju dažas brīvas stundas, stāsta J.Mucenieks. “Protams, tiesa ir svarīga, tomēr Gaiķēnam šobrīd ir svarīgi ierasties darbā pēc noteiktā grafika,” stāsta viņa advokāts. K.Vizule gan apgalvo, ka darbinieks nav informējis par to, ka viņam paredzēta tiesa.
Latvijas likumdošana paredz, ka tiesā personu bez viņa klātbūtnes var pārstāvēt pilnvarotais pārstāvis. Tomēr G.Gaiķēns vēlas, lai lieta tiek izskatīta viņa klātbūtnē.
Lietas izskatīšana atlikta uz 10.maiju plkst. 10.
Diena.lv jau rakstīja, ka par iepriekš nepieteiktu protesta akciju, mēģinājumu pacelties pie Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) logiem, G.Gaiķēnam piespriests 20 latu naudas sods. G.Gaiķēns ar savu advokātu J.Mucenieku iesniedza apelācijas sūdzību, uzskatot, ka akcija netraucēja ne gājējiem, ne autotransportam.
Telšu pilsētiņa protestu beigs darba svētkos - 1. maijā
Autors: Edgars Gertners Avots: nra.lv
Telšu pilsētiņa iepretim Ministru kabinetam atgādina sabrukušu impēriju.
Vēl šā gada janvārī tā bija uzplaukuma virsotnē – alejā nakšņoja aptuveni divdesmit protestētāju, un ik vakaru pie viņiem uz diskusijām ieradās pārdesmit iedzīvotāju. Komūnas iemītniekus spārnoja cerība, ka pavasarī teltis pletīsies līdz Brīvības piemineklim.
Šobrīd no spožuma atlikušas vien divas teltis, pavards un malkas strēķītis. Sniega zārki nokusuši, nojumi un plakātus no koku stumbriem nopūtis vējš, bet cilvēki izčibējuši.

Autors: f64 Avots: nra.lv

"Ir, ir vilšanās sajūta," saka teoloģijas students Jānis, kurš komūnā nodzīvojis četrus mēnešus. "Visu laiku gribēju iet prom. Atliku, atliku, beigās nolēmu, ka telti savākšu tad, kad būs plus desmit grādi, jo cerēju, ka tad gan te būs cilvēku ka biezs. Ziemā taču daudziem par apkuri parādi saradās, joprojām met cilvēkus no dzīvokļiem ārā, bet redzi, ka šurp neviens nenāk," nopūšas Jānis. Aktīvistu grupiņa no Ventspils gan solījusi kaut kad pievienoties, taču maza cerība, ka viņi ieradīsies. Arī māte daba pielikusi roku komūnas postīšanā – lielais vējš pa gaisu aiznesis telti un noplēsis arī plakātus. "It kā pateica – davai, tinieties!" nosmej Jānis. Tikmēr Juris domīgi ievelk cigaretes dūmu un sēž klusēdams. Uzmana tējkannu. Malku protestētājiem joprojām gādā zemnieks Jānis no Limbažiem. Tas pats, kurš gada sākumā arī pāris dienas pavadīja iepretim Ministru kabinetam, taču telts vietā izvēlējās nakšņot savā džipā.
Jānis pa dienu mācās teoloģijas fakultātē un strādā Sporta muzejā, bet vakaros atgriežas alejā. "Ai, pašam vairs nav ticības, ka kaut kas mainīsies. Arī garāmgājēji izsaka atbalstu, bet netic, ka protests kaut ko mainīs. Ziemā bija spītība, sals, pret ko cīnīties, bet tagad cilvēkiem gribas parciņā pastaigāties. Liela daļa arī aizbraukusi uz ārzemēm," prāto Jānis. Viņš nolēmis 1. maijā nojaukt telti un izbeigt komūnas eksistenci.
Sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aivars Freimanis uzskata, ka protesta akcija nedz politiķiem, nedz sabiedrībai neko nav iemācījusi. "Tur protestēja cilvēki, kuriem nebija darba, viņi gribēja gūt personīgu labumu bez jelkāda virsuzdevuma," saka A. Freimanis. Kā vienīgo akcijas ieguvēju sociologs min komūnas dibinātāju Gintu Gaiķēnu, kurš atradis darbu. "Viņš bija pragmatiskāks nekā citi, tāpēc arī panāca, ko gribēja," saka A. Freimanis. Eksperts uzsver, ka amatpersonas, kuras ciemojās pie protestētājiem, nepiedāvāja reālu palīdzību, bet runāja frāzēs. Tāpēc sabiedrība izvēlējās citus izdzīvošanas modeļus, nevis pievienojās telšu pilsētiņai.
'Telšu komūnas' vārdā atkal izvirza prasības valdībai.
Autors:Delfi.lv Avots: Delfi.lv
Brīvības ielā pērn izveidotās "telšu komūnas" iemītnieku vārdā izvirzītas sociālas un ekonomiskas prasības valdībai.
E-pasta vēstulē un interneta vietnē www.farangforum.ru blogā "Grigorij.lv" komūnas dalībnieku Grigorija Fedkina, Genādija Golubeva, Jura Lapšinska un Aleksandra Tihonova vārdā izplatīts paziņojums, kurā iekļautas vairākas ekonomiskas un sociālas prasības.
Paziņojumā norādīts, ka "beztermiņa protesta akcijas dalībnieki pie Ministru Kabineta" prasa ieviest deputātu un ierēdņu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, un aizliegt deputātiem, ka balsojuši par "antikonstitucionālo likumu par pensijām" liegt turpmāk būt deputātiem.
Tāpat paziņojumā pieprasīts ieviest to deputātu un ierēdņu kontroli, kuru kredītsaistības desmitkārtīgi pārsniedz gada ienākumus. "Materiāli atkarīgs cilvēks nevar objektīvi lemt par valsts finansiālo un valstisko darbību," norādīts paziņojumā.
"Komūnas" iemītnieki arī prasa veicināt ražošanu Latvijā un aizsargāt iekšējo tirgu, Latvijā ražotām precēm pazemināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 12 – 16%, bet lauksaimniecības produkcijai – līdz 5 - 10%, bet ārvalstu precēm ieviest PVN 25 – 28%. Tāpat tiek pieprasīts atcelt PVN Latvijā ražotiem medikamentiem, bet ārvalstīs ražotiem nosakot nodokļa likmi ne vairāk kā 5 līdz 10% apjomā.
Protestētāji vēlas, lai valsts aizsargā maznodrošinātos un samazina viņu izdevumus, atceļ "gāzes nodokli", tā samazinot apkures izmaksas, un nepieļauj nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu vienīgajam mājoklim. Tomēr "komūna" uzskata par pieļaujamu paaugstināt nodokli divu un vairāku mājokļu īpašniekiem.
Savukārt neapliekamo minimumu "telšu pilsētiņas" iemītnieki prasa noteikt atbilstoši iztikas minimumam. Vai nu vienam, vai otram no šiem rādītājiem būtu jāpiesaista ierēdņu atalgojums, uzskata vēstules autori.
"Komūnas" pārstāvji arī sniedz valdībai priekšlikumus, kā vairot darba vietu skaitu valstī, piemēram, atcelt e-talonu Rīgas sabiedriskajā transportā, tā sarūpējot darbu 2000 konduktoriem, izvērtēt iespēju Rīgas Vagonu rūpnīcā (RVR) ražot zemās grīdas tramvajus, kas radītu 750 darba vietas. Tāpat protestētāji rosina atcelt konkursu par vilcienu iepirkumu un atjaunot vilcienu ražošanu RVR, kas nākotnē ļautu tos eksportēt uz NVS valstīm.
Tāpat vēstules parakstītāji ierosina "atvieglot vīzu režīmu uz laiku līdz 15 dienām" un izsniegt vīzas uz robežas, kas ļautu piesaistīt ceļotājus no "tuvējām un tālām ārvalstīm".
Jau ziņots, ka, lai gan oficiāli nepieteiktā protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas, kas ar laiku ieguva "telšu komūnas" vārdu, pēdējā laikā manāmi sarukusi, pēdējais protestētājs Juris ir apņēmības pilns palikt pie valdības mājas līdz pat Saeimas vēlēšanām. Tikmēr Rīgas pašvaldība negrasās traucēt komūnas dzīvi un gaida, kamēr telšu pilsētiņa pazudīs pati, aiz sevis gan sakopjot teritoriju.
Telšu protestu pie valdības ēkas novembra beigās sāka valmierietis Gints Gaiķēns. Viņš pauda neapmierinātību ar valstī notiekošo un prasīja valdību steidzami risināt bezdarba problēmas. Vēlāk viņam pievienojās domubiedri, un ap Ziemassvētkiem Brīvības ielā pretī Ministru kabinetam izvietoja vairākas teltis.
Marta sākumā Gaiķēns ieguva darbu Rīgas brīvostā un pilsētiņu atstāja, pakāpeniski to pameta arī citi protestētāji, tomēr dažas teltis iepretī valdības ēkai stāv vēl joprojām.